Iekļūstot starp ambicioziem ilgtspējības mērķiem un to īstenošanas izaicinājumiem
Publiskais sektors arvien biežāk saskaras ar mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējību, dekarbonizāciju, energoefektivitāti un renovāciju. Pēdējā desmitgadē vairākas brīvprātīgas iniciatīvas gan valstu, gan Eiropas līmenī ir guvušas arvien lielāku atbalstu no pašvaldībām (piemēram, Pilsētu mēru pakts par ilgtspējīgu enerģiju un klimata rīcības plāni (SECAP) kā instruments). Turklāt saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvas 5. un 6. pantu daži mērķi kļūs obligāti ne tikai centrālajām valdībām, bet arī reģionālajām un pašvaldību iestādēm. 5. pants nosaka, ka dalībvalstu publiskās iestādes no 2025. gada ik gadu samazina galīgo enerģijas patēriņu par 1,9 %. 6. pants nosaka, ka katru gadu 3 % publisko ēku fonda tiek pakļauti padziļinātai renovācijai.
Dziļas renovācijas projektus var raksturot ar dažām no šādām tipiskām iezīmēm:
- Tās ir visaptverošas, t. i., aptver visu ēku vai pat ēku grupu (apkaimi) – tas atšķir dziļu renovāciju no daļējas renovācijas vai vienkāršas remonta investīcijas.
- Tie ir kapitālietilpīgi.
- Tie parasti palielina ēkas vērtību ilgākā laika periodā, jo tie paredz nākotnes problēmas, raugoties uz priekšu.
- Tie bieži ir saistīti ar remonta ciklu un ēkas funkcionālajām pielāgojumiem.
- Parasti tie ir ekonomiski, ja skatās uz to dzīves ciklu.
- Tie ne tikai nodrošina tūlītējus ekspluatācijas izmaksu ietaupījumus, bet arī piedāvā virkni papildu priekšrocību, piemēram, uzlabotu komfortu, jaunas ēkas funkcijas, produktivitāti, riska samazināšanu un citas.
Dziļās renovācijas īstenošanas izaicinājumi
Pieredze liecina, ka padziļinātās renovācijas projekti, kas ir iekļauti ilgtspējīgas enerģijas plānos, bieži vien cieš no „īstenošanas plīsmas”, kas nozīmē, ka to īstenošana tiek atkārtoti atlikta galvenokārt šādu iemeslu dēļ:
- Pašvaldības un citas valsts iestādes bieži vien ir nepietiekami finansētas un tādējādi nespēj palielināt padziļinātas renovācijas darbu apjomu nepieciešamajā apmērā, nepārsniedzot esošos parāda limitus.
- Valsts iestādēm bieži vien nav pietiekami daudz personāla, lai sagatavotu un uzraudzītu arvien lielāku skaitu padziļinātas renovācijas projektu īstenošanu.
- Valsts iestādes saskaras arī ar zināšanu trūkumu par sarežģīto ilgtspējības tēmu būvniecības nozarē, gan tehniskā satura, gan plānošanas un būvniecības procesu nepieciešamās pielāgošanas ziņā.
Visas šīs barjeras spēlē nozīmīgu lomu publiskā sektora praksē. Tajā pašā laikā ir arī taisnība, ka pēdējos gados ir izstrādāti, pārbaudīti un ieviesti risinājumi. Šajā bloga ierakstā mēs pievēršam uzmanību parāda limitu un nepietiekama finansējuma barjerai – pārējās barjeras tiks apskatītas vēlākajos bloga ierakstos.
Valsts finansējuma ierobežojumi prasa to apvienot ar privātajiem līdzekļiem
Ja, neskatoties uz visu pieejamo budžeta pozīciju izmantošanu (ieskaitot budžeta pozīciju pārcelšanu), finanšu resursi nav pietiekami, lai palielinātu padziļinātas renovācijas projektu īstenošanas tempu, vai ja nav iespējams iekšēji palielināt cilvēkresursus, tad šo plaisu palīdz aizpildīt „ārpakalpojumu modeļu” izmantošana. Tas nozīmē, ka papildu finansējums būs jāiegūst privātā finansējuma veidā.
Ārpakalpojumu modeļi, kas tiek apspriesti arī ar tādiem terminiem kā PPP modeļi vai enerģētikas pakalpojumu modeļi, raksturojas ar to, ka ārējās trešās personas („pakalpojumu sniedzēji”) īsteno un (iepriekš) finansē ieguldījumus, lai pēc tam refinansētu sevi no regulārām maksām par ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanu (ēku ekspluatācija, izmaksu ietaupījumu sasniegšana, enerģijas piegāde utt.). Tādējādi tehniskā atbildība par investīcijām pāriet ārējiem trešajām personām, kurām parasti ir jāuzņemas arī liela daļa ekonomiskā riska. Saskaņā ar Eurostat vadlīnijām par energoefektivitātes līgumu un PPP modeļu reģistrēšanu valsts kontos ekonomiskā riska pāreja trešajai personai ir arī galvenais priekšnoteikums investīciju ārpusbilances uzskaitei, t. i., šajā gadījumā investīcijas (pilnībā) nepalielina valsts parādu. Tomēr atkarībā no līguma detaļām valsts iestāde var saglabāt plašas kontroles iespējas. Pat ja finansēšanas nosacījumi ārpakalpojumu modelī kopumā ir mazāk izdevīgi nekā tradicionālā valsts sektora pašfinansēšanā, ārpakalpojumu modeļi var nodrošināt, ka padziļinātas renovācijas projekti netiek atlikti vai to investīciju apjoms netiek samazināts, citiem vārdiem sakot, tie ļauj investīcijas veikt ātrāk un pilnā apjomā.
Lai gan ārpakalpojumu modeļu, jo īpaši PPP modeļu, izmantošana jau ir izplatīta prakse jaunu sabiedrisko ēku būvniecībā, diemžēl tos joprojām salīdzinoši reti izmanto padziļinātai renovācijai. Tomēr veiksmīgi piemēri (piemēram, no Dienvidtiroles, Beļģijas un Čehijas, kurus mēs iepazīstināsim nākamajos bloga ierakstos) liecina, ka tie ir būtiski piemēroti padziļinātai renovācijai, un var novērot, ka pēdējos gados ir pieaudzis to ieviesēju skaits.
Kā LEVERAGE Accelerator atbalsta padziļinātas renovācijas īstenošanu sabiedriskās ēkās
LEVERAGE Accelerator sniedz atbalstu dziļās renovācijas projekta sākuma posmos (tā saucamajā pirmssākuma posmā), t. i., kad pašvaldība vai cita valsts iestāde saprot, ka dziļās renovācijas projektu nevar īstenot esošajā finanšu sistēmā, un sāk interesēties par inovatīviem finansēšanas modeļiem.
Pēc sākotnējās prezentācijas par šo modeļu priekšrocībām un ierobežojumiem, LEVERAGE Accelerator izstrādā plānu, kā inovatīva finansēšana var darboties konkrētam investīciju projektam, izmantojot ārpakalpojumu modeli. Vairākās atgriezeniskās saites ar valsts iestāžu pārstāvjiem, attiecīgajām uzraudzības iestādēm, potenciālajām finansēšanas iestādēm un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem tiek izstrādāta detalizēta koncepcija, kas galu galā veido pamatu turpmākajam publiskā iepirkuma procesam, ko īstenos valsts iestāde.